Un tad Saulkrastos sākās Lieldienu stāsts
Ir dienas, kuras vienkārši paiet un ir tādas, kuras paliek sajūtās vēl ilgi pēc tam.
5. aprīļa svētdiena Saulkrastos bija tieši tāda — lēna, piepildīta un dzīva
Rīts, starp jūru un mežu
Lieldienu rīts Saulkrastu Meža parkā sākās mierīgi — ar jūras gaisu un vieglu vēju kokos. Tikai jūra bija nemierīgāka, viļņi mutuļoja un kustējās savā ritmā, kamēr Meža parks kļuva par patīkamu patvērumu — vietu, kur paslēpties no vēja un mierīgi baudīt svētku dienu saules ielenkumā .
Šajā dienā mums bija īpašs gods būt daļai no Saulkrastu pilsētas Lieldienu svētkiem.
Brīdis, kad viss sākas
Dienu ieskandināja folkloras kopa “Dvīga” kopā ar aktieri Edgaru Liporu — ar rituāliem, dziesmām un pavasara modināšanu. Un pēkšņi meža parks sāka elpot citādi. Cilvēki nāca nesteidzīgi — kā svētdienai pienākas. Ar ģimenēm, ar draugiem, ar laiku… vienkārši būt un baudīt.
KuKU TIRGUS atveda sev līdzi veselu pasauli — garšas, smaržas, dizainu un cilvēku stāstus. Bija kūpinātas zivis ar jūras raksturu, sulīgi gaļas izstrādājumi, tiko no krāsns, svaigi sieri, vēl silta maize, olīvas un medus, cidonijas, ķiploku gardumi un pavasara enerģija burciņās. Blakus — saldumu kārdinājums “Gotiņas”, trifeles, kanēļa rolli, pīrāgi un mazie svētku našķi, kas pazūd vēl pirms nonāk mājās.
Un starp visām garšām — rotas ar stāstu, lina apģērbi, vilnas siltums, sveces un lietas, kas aizceļo līdzi uz mājām.
Pietura, kur palikt ilgāk
Pašā parka sirdī — Dizaina Ambulance kafejnīca zem jumta. Pirmo reizi Saulkrastos… un to varēja redzēt cilvēku acīs – šo visu pilnīgi savādāku.
Tā nebija vieta, kur tikai paēts. Tā bija vieta, kur ieiet un uz mirkli aizmirsties. Ziedi, detaļas, estētika. Cilvēki ienāca ar ziņkāri un palika ar sajūjtu.
Rīta kafija un siltas pankūkas, nesteidzīgas pusdienas, dzērieni un kokteiļi, kas pagarina sarunas.
Bet turpat blakus — pavisam cita pasaule - karsta lazanja, kraukšķīgi arančini, gaisīgs tiramisu un īsta kafija no Florences.
Dzīvība, kas piepilda parku
Bērni nodevās spēlēm, smējās un rotaļājās. Šūpoles cēla smieklus gaisā, zaķis rosījās starp cilvēkiem, un visapkārt bija kustība, kas nepārtraukti dzīvoja.
Sajūta, kas paliek
Tiem, kas bija — jūs zināt, cik tas bija skaisti.
Tiem, kas nebija — nākamreiz negribēsies palaist garām.
Paldies, ka bijāt daļa no šī stāsta 💛
Uz tikšanos mūsu nākamajos tirdziņos!
